EM PIESĀRŅOJUMA - ietekeme uz veselību.
Piedāvājam veikt elektromagnētiskā (EM) starojuma piesārņojuma magnētiskās indukcijas mērījumus, piesārņojuma avotu noteikšanu un mazāk piesārņotu vietu meklēšanu telpā.
EML ietekme uz veselību vai veselības problēmas, ko rada EML
Pirmās ziņas par EML bioloģisko efektu sniegtas jau 1893. gadā. Vēsturiski vispirms tika konstatēta augst frekvences (30 kHz–30 MHz) lauku kaitīgā iedarbība uz cilvēku veselību 60. gados bijušajā Padomju Savienībā sakarā ar radioiekārtu apkalpojošā personāla arodsaslimšanām (neirastēniski simptomi, asinsrites un gremošanas sistēmas traucējumi, asins ainas izmaiņas). Novērojumi par zemfrekvences (30 Hz–30 kHz) kaitīgo iedarbību parādījās tikai 70. gadu beigās. Organisms vienmēr reaģē uz EML, taču, lai reakcija izsauktu saslimšanu, nepieciešams pietiekoši augsts iedarbības līmenis un starojuma ilgums. Pastāv uzskats, ka par 0,2 µT augstāks EML līmenis, kas iedarbojas regulāri 8 stundas dienā vairākus gadus pēc kārtas, var būt potenciāli bīstams.
Pēc mūsdienu atziņām zemfrekvences diapazonā ārēja lauka ietekmi uz cilvēku galvenokārt nosaka ķermenī izsauktās strāvas: magnētiskais lauks inducē ķermenī virpuļstrāvas, bet elektriskais lauks izsauc nobīdes strāvas. Šīs strāvas, sasniedzot noteiktu stiprumu, var ietekmēt šūnu funkcijas un izsaukt maņu orgānu, muskuļu un nervu šūnu kai rinājumu. Svarīgi atcerēties, ka magnētiskais lauks ķermenī praktiski nepavājinās, bet elektriskais lauks pavājinās apmēram 10*6 reižu, tāpēc, ka, šūnām piemīt elektrovadītspēja. Ja cilvēks nonāk homogēnā elektriskā laukā, tad lauks izkropļojas un nelabvēlīgā situācijā galvas apvidū var izveidoties 15–20 reižu lielāka elektriskā lauka intensitāte, salīdzinot ar homogēno lauku. Tāpēc ir nepieciešams runāt par efektīvo lauka lielumu, t.i. par vērtībām, kas tiktu nomērītas, ja dotajā punktā nebūtu indivīda.
Nepieciešams ņemt vērā to, ka organismā ir dabiskas strāvas (it īpaši sirds ap vidū, smadzenēs un nervos). Līdz ar to ārējo lauku inducētās strāvas pārklājas ar dabiskajām ķermenī esošajām strāvām. Šī pārklāšanās arī nosaka potenciālo iespējamību, ka ar elektriskiem procesiem saistītās norises ķermenī var tikt iespaidotas, ja ārējie lauki ir pietiekami stipri. Savukārt, ja atceramies, ka zemei ir magnētiskais lauks un pastāv potenciālu starpība starp zemi un mākoņiem, tad saprotams, ka arī šie lauki izraisa ķermenī inducētas strāvas.
Pēc mūsdienu atziņām zemfrekvences diapazonā ārēja lauka ietekmi uz cilvēku galvenokārt nosaka ķermenī izsauktās strāvas: magnētiskais lauks inducē ķermenī virpuļstrāvas, bet elektriskais lauks izsauc nobīdes strāvas. Šīs strāvas, sasniedzot noteiktu stiprumu, var ietekmēt šūnu funkcijas un izsaukt maņu orgānu, muskuļu un nervu šūnu kai rinājumu. Svarīgi atcerēties, ka magnētiskais lauks ķermenī praktiski nepavājinās, bet elektriskais lauks pavājinās apmēram 10*6 reižu, tāpēc, ka, šūnām piemīt elektrovadītspēja. Ja cilvēks nonāk homogēnā elektriskā laukā, tad lauks izkropļojas un nelabvēlīgā situācijā galvas apvidū var izveidoties 15–20 reižu lielāka elektriskā lauka intensitāte, salīdzinot ar homogēno lauku. Tāpēc ir nepieciešams runāt par efektīvo lauka lielumu, t.i. par vērtībām, kas tiktu nomērītas, ja dotajā punktā nebūtu indivīda.
Nepieciešams ņemt vērā to, ka organismā ir dabiskas strāvas (it īpaši sirds ap vidū, smadzenēs un nervos). Līdz ar to ārējo lauku inducētās strāvas pārklājas ar dabiskajām ķermenī esošajām strāvām. Šī pārklāšanās arī nosaka potenciālo iespējamību, ka ar elektriskiem procesiem saistītās norises ķermenī var tikt iespaidotas, ja ārējie lauki ir pietiekami stipri. Savukārt, ja atceramies, ka zemei ir magnētiskais lauks un pastāv potenciālu starpība starp zemi un mākoņiem, tad saprotams, ka arī šie lauki izraisa ķermenī inducētas strāvas.
EML ietekme uz nervu sistēmu
Zemas frekvences EML izraisa sirds ritma un nervu sistēmas funkcionālus traucējumus (sirds klauves, sāpes sirds apvidū, elpas trūkumu, galvassāpes, nogurumu, ekstremitāšu trīci (tremoru), pastiprinātu svīšanu, depresiju, atmiņas pavājināšanos u.c.), kā arī izmaiņas šūnu vielmaiņā un augšanā. Plašu svārstību EML var uzskatīt par vāju nervu sistēmas kairinātāju. EML visbiežāk nejūt vai arī jūt vieglu sāpīgu kairinājumu apmēram pēc 30 sekunžu latentā perioda. Pēc tāda pat laika EML rada smadzeņu bioelektriskās aktivitātes sinhronizācijas reakciju, kas raksturojas ar lēno viļņu skaita palielināšanos. EML galvenokārt bremzē nervu sistēmas darbību, konstatēta funkcionālā asimetrija, lielākas izmaiņas atrastas labās puslodes elektroencefalogrammā (smadzeņu elektrisko potenciālu svārstību grafiskais attēls). EML ietekmē novēro ne tikai nervu sistēmas funkciju pavājināšanos, bet arī jauna tipa nespecifiskas reakcijas, ko izmanto medicīnā.
EML ietekmē atrastas vairāku mediatoru (acetilholīna, γ – aminosviestskābes, glutamāta) kon cen trā cijas izmaiņas, kas liecina par EML ietekmi uz neiro hormonālo reakciju. zinātnieki ir konsta tējuši, ka EML palielina hematoencefaliskās (asins-galvas smadzeņu) barjeras caurlaidību, līdz ar to radot iespēju iekļūt smadzeņu šķidrumā (likvorā) bioloģiski aktīvām vielām, kas var ietekmēt centrālās nervu sistēmas darbību. Personām, kurām ir kontakts ar mazas intensitātes EML raksturīga paaugstināta stresa reakcija. Par EML ietekmi uz visu nervu sistēmu liecina dzīvnieku uzvedības (meklēšanas un apmācības refleksa samazināšanās) un kustību aktivitātes izmaiņas tā ietekmē. Zinātnieki uzskata, ka tas varētu būt saistīts ar EML ietekmi uz temperatūras jutīgiem receptoriem. Šveices zinātnieki novērojuši EML ietekmi uz fizioloģiskā miega parametriem (elektroencefalogrammas un elektrokardiogrammas rādītājiem, acu kus tī bām, muskuļu tonusu, ķermeņa temperatūru), miega kvalitāti, diennakts ritmu. Vēl viena veselības problēma, ko saista ar EML, ir neiroloģiskas dabas traucējumi un neiro deģeneratīvas slimības, piemēram, depresijas sindroms, progresējoša muskuļu atrofija, palielināts pašnāvības mēģinājumu skaits, kā arī Alcheimera un Parkinsona slimības veicināšana.
Arī priekšlaicīgas organisma novecošanās pazīmes (atmiņas un darbaspēju zudums, imunoloģiskās reaktivitātes samazināšanās) tiek saistītas ar ilgstošu EML iedarbību.
EML ietekmē atrastas vairāku mediatoru (acetilholīna, γ – aminosviestskābes, glutamāta) kon cen trā cijas izmaiņas, kas liecina par EML ietekmi uz neiro hormonālo reakciju. zinātnieki ir konsta tējuši, ka EML palielina hematoencefaliskās (asins-galvas smadzeņu) barjeras caurlaidību, līdz ar to radot iespēju iekļūt smadzeņu šķidrumā (likvorā) bioloģiski aktīvām vielām, kas var ietekmēt centrālās nervu sistēmas darbību. Personām, kurām ir kontakts ar mazas intensitātes EML raksturīga paaugstināta stresa reakcija. Par EML ietekmi uz visu nervu sistēmu liecina dzīvnieku uzvedības (meklēšanas un apmācības refleksa samazināšanās) un kustību aktivitātes izmaiņas tā ietekmē. Zinātnieki uzskata, ka tas varētu būt saistīts ar EML ietekmi uz temperatūras jutīgiem receptoriem. Šveices zinātnieki novērojuši EML ietekmi uz fizioloģiskā miega parametriem (elektroencefalogrammas un elektrokardiogrammas rādītājiem, acu kus tī bām, muskuļu tonusu, ķermeņa temperatūru), miega kvalitāti, diennakts ritmu. Vēl viena veselības problēma, ko saista ar EML, ir neiroloģiskas dabas traucējumi un neiro deģeneratīvas slimības, piemēram, depresijas sindroms, progresējoša muskuļu atrofija, palielināts pašnāvības mēģinājumu skaits, kā arī Alcheimera un Parkinsona slimības veicināšana.
Arī priekšlaicīgas organisma novecošanās pazīmes (atmiņas un darbaspēju zudums, imunoloģiskās reaktivitātes samazināšanās) tiek saistītas ar ilgstošu EML iedarbību.
Ietekme uz imūno sistēmu
Mūsdienās ir uzkrāts pietiekoši daudz informācijas, kas liecina pat EML negatīvo ietekmi uz imūno sistēmu: izmainīta neitrofīlu fagocitārā aktivitāte, atrasti specifiskā olbaltuma vielmaiņas traucējumi (samazināts albumīna un palielināts γ –globulīna daudzums asinīs), samazināts komplementa titrs asinīs. Savukārt, pētījumos pierādīts, ka EML jaudas (staroju ma) blīvums (S) 1, 5, 10 un 50 µW/cm2 stimulēimū no sistēmu, bet 500 µW/cm2 to nomāc. Jaudas blīvums 50–500 µW/cm2 var izsaukt specifiskas autoimunitātes (paša organisma imunitātes) izmaiņas, šūnu imunitātes galveno rādītāju nomākumu, kas liecina par tīmusatkarīgo limfocītu funkcionālās aktivitātes samazināšanos. Zinātnieki ir pierādījuši, ka EML darbo jas kā alergēns un tam ir noteikta loma organisma sensibilizācijas attīstībā. Personām, kurām ir tieksme uz alerģiju, EML ekspozīcija var izsaukt smagas alerģis kas reakcijas. Eksperimentos ar dzīvniekiem pierādīts, ka infekciozs process norit smagāk, ja dzīvnieki ir bijuši EML ietekmes zonā.
EML un endokrīnā sistēma
EML ietekmē notiek hipofīzes-adrenalīna sistēmas stimulācija, kas raksturojas ar adrenalīna daudzuma pieaugumu asinīs, ar asinsreces procesu aktivāciju. Pētījumos ar dzīvniekiem pierādīts, ka vairākkārtēja apstarošana ar EML (S = 10 µW/cm2) izsauc hipofīzes aktivitātes nomākumu. EML ar starojuma blīvumu 1 µW/cm2 (2450 MHz) paaugstina vairogdziedzera hormona (tiroksīna) līmeni asinīs. EML negatīvo ietekmi uz dzimumfunkciju saista ar tā ietekmi uz nervu sistēmu un neiroendokrīno sistēmu.
Ietekme uz reproduktīvo funkciju
Pētījumi ar cilvēkiem ir pierādījuši, ka EML (S = 80–100 µW/cm2) samazina spermas daudzumu, nomāc spermatozoīdu dzīvīgumu un kustīgumu. Reakcija ir atgriezeniska un apmēram pēc 2–3 mēnešiem situācija normalizējas. Personām, kas strādā ar augstas un vidējas frekvences raidītājiem, medicīniskajās apskatēs konstatēts dzimumšūnu hormonālās funkcijas nomākums, testosterona līmeņa samazināšanās. EML ietekmi uz sievietes organismu raksturo menstruālā cikla izmaiņas, kā arī laktācijas sama zināšanās barojošām mātēm. Epidemioloģiskie pētījumi par spontāniem abortiem parādīja, ka joprojām diskutabls ir jautājums par datoru negatīvo ietekmi uz sieviešu reproduktīvo veselību.
EML un ļaundabīgie audzēji
Sākot ar 80. gadiem zinātnieki sniedz ziņas par EML ietekmi uz ļaundabīgo audzēju attīstību, kaut gan dati ir pretrunīgi. 1983. gadā tika publicēts ziņojums (C. Kronstedt), kurš parādīja tiešu sakarību starp zemas frekvences EML un leikozes biežumu un iedzimtām slimībām iedzīvotājiem. Epidemioloģiskie pētījumi Zviedrijā atklāja, ka spontāno abortu un iedzimto patoloģiju skaits ir lielāks ģimenēs, kurās vīri strādāja pie elektrības sadales iekārtām. Epidemioloģiskie pētījumi ir devuši pamatu domāt, ka zemas frekvences EML palielina risku saslimt ar asinsrades sistēmas audzēju (leikozi) un veicina smadzeņu ļaundabīgo audzēju attīstību. Pētījumi pierādījuši, ka personām, kuras nodarbinātas radaru apkalpošanā, pastāv lielāks risks saslimt ar asins sistēmas ļaundabīgiem audzējiem. Somu pētnieki uzskata, ka magnētiskie lauki 0,2 µT līmenī, ko rada elektropārvades līnijas, nerada draudus iedzīvotāju veselībai, bet pie indukcijas lielākas par 0,3 µT, risks saslimt ar asinsrades sistēmas audzējiem, vairogdziedzera vēzi u.c. audzējiem ir lielāks. Patlaban PVO sliecas uzskatīt, ka elektriskie lauki varētu būt vāji kancerogēni. Tas no zīmē, ka 50 Hz strāvas izraisītie EML varētu būt potenciāli bīstami un tāpēc darba devējam būtu jādara viss iespējamais lauka līmeņu samazināšanai darba vietās.