radiācija visp.

radiācijas avoti

radiācijas ietekme

radiācijas noteikšana

RADIĀCIJAS IETEKME

Radiācija izraisa jonizāciju dzīvu šūnu molekulās. Jonizācijas rezultātā elektrons tiek izgrūsts no atoma vai molekulas, veidojot lādētu atomu vai jonu. Šādi radies jons var izraisīt turpmākās reakcijas ar citiem dzīvas šūnas atomiem vai molekulām, radot bojājumus. Kā piemēru var minēt gamma staru, kas iziet cauri šūnai, kas jonizē ūdens molekulu DNS tuvumā; pēc tam ūdens jons var reaģēt ar DNS, to sašķeļot. 

Ja devas ir mazas, piemēram, tādas, ko katru dienu saņemam no fona radiācijas (10 mikrozīverti dienā), šūnas bojājumus ātri sadziedē. Ja devas ie lielākas (līdz 1000 milizīvertiem), šūnas var nespēt novērst kaitējumu un tās var tikt neatgriezeniski mainīties vai iet bojā. Lielākā daļa mirušo šūnu rada niecīgas sekas – organisms tās vienkārši aizstāj. Taču dažās neatgriezeniski mainītas šūnas daloties var tupināt radīt anomālas šūnas. Noteiktos apstākļos šādas šūnas var kļūt ļaundabīgas. Tieši tas rada palielinātu risku saslimt ar vēzi radiācijas iedarbības rezultātā. 

Ja devas ir vēl augstākas, šūnas nevar pietiekami ātri aizstāt un audi pārstāj darboties. Piemēram, tā ir “staru slimība”. Tas ir stāvoklis, parasti nelabums un vemšana, kas rodas pēc tam, kd ķermenis ir saņēmis ļoti lielu akūtu devu (2000 milizīvertus) – organisma imūnsistēma ir bojāta un nevar cīnīties pret infekciju vai slimībām. Vairākas stundas pēc iedarbības parādās nelabums un vemšana; pēc tam parādās caureja un vispārējs vājums. 

Ja devas ir vēl lielākas, radiācijas iedarbība rada arvien lielāku un tūlītēju kaitējumu. Ja deva pārsniedz 4500 milizīvertus un ja netiek sniegta medicīniskā palīdzība, paredzams, ka aptuveni 50% cilvēku mirs 60 dienu laikā (šo periodu apzīmē arī ar LD50). Lai gan jonizējošās starojuma iedarbība rada risku, nav iespējams izvairīties no tā iedarbības pilnībā. Radiācijas vienmēr ir bijusi vidē un mūsu organismos. 

RADIĀCIJAS SEKAS

Atkarībā no tādiem faktoriem kā doza, dozas jauda, apstarotās ķermeņa daļas radiācijas ietekme var novest pie: 

1. Izmaiņas tiek reproducētas turpmākajās šūnu paaudzēs. Piemēram, ja tiek apstarots embrijs, bērns iespējams piedzims ar fiziskiem defektiem.
   
2. Izmaiņas varētu novest pie tādām slimībām kā vēzis, kur normālais šūnu mehānisms, kas kontrolē šūnu grupu reprodukciju, iziet ārpus kontroles
   
3. Ja apstarotā šūna bija spermatozoīds vai olšūna, izmaiņas varētu radīt defektus, kuri parādīsies vēlākajās cilvēka paaudzēs.
   

Akuta visa ķermeņa deva (Sv)	Akūta visa ķermeņa deva (mSv)	Akūta visa ķermeņa deva (rem)	Bioloģiskās devas
0-0,05	0-50	0-5	Nav tūlīt novērojamu seku.
0,02	20	2	SAEA noteikta robežvērtība ar darbu saistītas radiācijas gada iedarbībai.
0,05	50	5	ASV likumā noteikta rrobežvērtība ar darbu saistītas radiācijas gada iedarbībai.
0,5	500	50	Nelielas izmaiņas asinsainā. Iespējams nogurums un nelabums.
1	1000	100	Iespējama vemšana.
1,5	1500	150	Izdzīvošana ļoti ticama.
4,5	4500	450	LD50 – ja netiks veikta ārstēšana, 50% iedarbībai pakļauto personu nomirs 30-60 dienu laikā.
8	8000	800	Nelabums pēc dažām stundām- iespējama nāves iestāšanās 1-2 nedēļu laikā.
20	20000	2000	Centrālās nervu sistēmas bojājumi, kas izraisa koordinācijas zudumu – nenovēršama nāve 2-5 dienu laikā.