EML ietekme uz nervu sistēmu
Zemas frekvences EML izraisa sirds ritma un nervu sistēmas funkcionālus traucējumus (sirds klauves, sāpes sirds apvidū, elpas trūkumu, galvassāpes, nogurumu, ekstremitāšu trīci (tremoru), pastiprinātu svīšanu, depresiju, atmiņas pavājināšanos u.c.), kā arī izmaiņas šūnu vielmaiņā un augšanā. Plašu svārstību EML var uzskatīt par vāju nervu sistēmas kairinātāju. EML visbiežāk nejūt vai arī jūt vieglu sāpīgu kairinājumu apmēram pēc 30 sekunžu latentā perioda. Pēc tāda pat laika EML rada smadzeņu bioelektriskās aktivitātes sinhronizācijas reakciju, kas raksturojas ar lēno viļņu skaita palielināšanos. EML galvenokārt bremzē nervu sistēmas darbību, konstatēta funkcionālā asimetrija, lielākas izmaiņas atrastas labās puslodes elektroencefalogrammā (smadzeņu elektrisko potenciālu svārstību grafiskais attēls). EML ietekmē novēro ne tikai nervu sistēmas funkciju pavājināšanos, bet arī jauna tipa nespecifiskas reakcijas, ko izmanto medicīnā.
EML ietekmē atrastas vairāku mediatoru (acetilholīna, γ – aminosviestskābes, glutamāta) kon cen trā cijas izmaiņas, kas liecina par EML ietekmi uz neiro hormonālo reakciju. zinātnieki ir konsta tējuši, ka EML palielina hematoencefaliskās (asins-galvas smadzeņu) barjeras caurlaidību, līdz ar to radot iespēju iekļūt smadzeņu šķidrumā (likvorā) bioloģiski aktīvām vielām, kas var ietekmēt centrālās nervu sistēmas darbību. Personām, kurām ir kontakts ar mazas intensitātes EML raksturīga paaugstināta stresa reakcija. Par EML ietekmi uz visu nervu sistēmu liecina dzīvnieku uzvedības (meklēšanas un apmācības refleksa samazināšanās) un kustību aktivitātes izmaiņas tā ietekmē. Zinātnieki uzskata, ka tas varētu būt saistīts ar EML ietekmi uz temperatūras jutīgiem receptoriem. Šveices zinātnieki novērojuši EML ietekmi uz fizioloģiskā miega parametriem (elektroencefalogrammas un elektrokardiogrammas rādītājiem, acu kus tī bām, muskuļu tonusu, ķermeņa temperatūru), miega kvalitāti, diennakts ritmu. Vēl viena veselības problēma, ko saista ar EML, ir neiroloģiskas dabas traucējumi un neiro deģeneratīvas slimības, piemēram, depresijas sindroms, progresējoša muskuļu atrofija, palielināts pašnāvības mēģinājumu skaits, kā arī Alcheimera un Parkinsona slimības veicināšana.
Arī priekšlaicīgas organisma novecošanās pazīmes (atmiņas un darbaspēju zudums, imunoloģiskās reaktivitātes samazināšanās) tiek saistītas ar ilgstošu EML iedarbību.
EML ietekmē atrastas vairāku mediatoru (acetilholīna, γ – aminosviestskābes, glutamāta) kon cen trā cijas izmaiņas, kas liecina par EML ietekmi uz neiro hormonālo reakciju. zinātnieki ir konsta tējuši, ka EML palielina hematoencefaliskās (asins-galvas smadzeņu) barjeras caurlaidību, līdz ar to radot iespēju iekļūt smadzeņu šķidrumā (likvorā) bioloģiski aktīvām vielām, kas var ietekmēt centrālās nervu sistēmas darbību. Personām, kurām ir kontakts ar mazas intensitātes EML raksturīga paaugstināta stresa reakcija. Par EML ietekmi uz visu nervu sistēmu liecina dzīvnieku uzvedības (meklēšanas un apmācības refleksa samazināšanās) un kustību aktivitātes izmaiņas tā ietekmē. Zinātnieki uzskata, ka tas varētu būt saistīts ar EML ietekmi uz temperatūras jutīgiem receptoriem. Šveices zinātnieki novērojuši EML ietekmi uz fizioloģiskā miega parametriem (elektroencefalogrammas un elektrokardiogrammas rādītājiem, acu kus tī bām, muskuļu tonusu, ķermeņa temperatūru), miega kvalitāti, diennakts ritmu. Vēl viena veselības problēma, ko saista ar EML, ir neiroloģiskas dabas traucējumi un neiro deģeneratīvas slimības, piemēram, depresijas sindroms, progresējoša muskuļu atrofija, palielināts pašnāvības mēģinājumu skaits, kā arī Alcheimera un Parkinsona slimības veicināšana.
Arī priekšlaicīgas organisma novecošanās pazīmes (atmiņas un darbaspēju zudums, imunoloģiskās reaktivitātes samazināšanās) tiek saistītas ar ilgstošu EML iedarbību.
