EML STAROJUMS 50 MHZ VISP.

radiācijas avoti

radiācijas ietekme

radiācijas noteikšana

DABISKIE RADIĀCIJAS AVOTI 

• Kosmosa radiācija
  
• Zemes radiācija
  
• Iekšējā radiācija
  

Kosmosa radiācija
Zeme un visi tās dzīvie organismi pastāvīgi uzņem kosmosa radiāciju, ko var pielīdzināt nepārtrauktam, smalkam lietum. Saules un zvaigžņu uzlādētās daļiņas iedarbojas ar zemes atmosfēru un magnētisko lauku, radot jonizējošās radiācijas plūsmu. Augstumu atšķirību (augstās vietās atmosfērā aizsargā mazāk) un zemes magnētiskā lauka iedarbības dēļ kosmosa radiācijas deva dažādās pasaules daļās ir atšķirīga. Piloti un stjuartes saņem lielāku devu nekā cilvēki kopumā, pasažieri polāro maršrutu lidojumos saņem lielāku devu nekā pasažieri ekvatora maršrutu lidojumos. 

Zemes radiācija
Radioaktīvi materiāli ir atrodami visur dabā, un tie dabīgi veidojas augsnē, ūdenī un augos, kā arī bieži atrodami būvmateriālos. Galvenie zemes radiācijas izotopi, kam jāpievērš uzmanība, ir urāns un radons. Zema līmeņa urāns, torijs un to sabrukšanas produkti ir atrodami jebkur. Daži šie materiāli tiek norīti kopā ar ēdienu un ēdienu, savukārt citi, piemēram, radons tiek ieelpoti. Zemes avotu deva dažādās vietās pasaulē ir atšķirīga. Vietās, kur augsnē ir lielāka urāna un torija koncentrācija, ir lielāks devas līmenis. 

Cilvēka iekšējā radiācija
Papildus ārējiem radiācijas avotiem, piemēram, kosmosa un zemes avotiem, visiem dzīvajiem organismiem ir arī iekšējie radiācijas avoti, piemēram, kālijs, kas ir būtisks dzīvībai. Jonizējošā starojuma avots kālijā ir sekundārs izotops kalijs-40, kas veido 0,01117% parastā kālija. Kālija daudzums cilvēkā vidēji rada 2000 līdz 6000 sabrukšanu sekundē. Ķermenī ir arī dabā esošie radioaktīvie izotopi svins-210 un ogleklis-14, kā arī citi radioaktīvie izotopi, kas organismā ir kopš dzimšanas. Iekšējā devas atšķirības cilvēkiem nav tik lielas kā kosmosa un zemes radiācijas devu atšķirības.

CITI RADIĀCIJAS AVOTI

• medicīniskie rentgena stari – 11% no cilvēka vidējās gada devas;
  
• kodolmedicīna līdz 4% no cilvēka vidējās gada devas;
  
• rentgenstari, skatoties televizoru – līdz 3% no cilvēka vidējās gada devas;
  
• dūmu detektori – mazāk par 0,3 no cilvēka vidējās gada devas;
  
• gāzes lukturu kvēltīkliņi – mazāka par 0,1%no cilvēka vidējās gada devas;
  
• kodolspēkstaciju darbība – mazāk par 0,1% no cilvēka vidējās gada devas;
  
• kodolierīču virszemes testēšanas radītas radioaktīvās nogulsnes – 0,3% no cilvēka vidējās gada devas.
  

Vislielākais cilvēku radītas radiācijas iedarbības avots, kas ietekmē sabiedrību, ir medicīnas procedūras, piemēram, rentgenstaru diagnostika, kodolmedicīna un staru terapija. Medicīniskie izotopi ir, piemēram, jods-131, thenēcijs-99m, tallijs 201 un citi. 

Turklāt sabiedrības locekļus ietekmē radiācija, ko rada patēriņa produkti, piemēram, radona sabrukšanas produkts polonijs-210 (tabakā), celtniecības materiāli, degošie kurināmie (dabasgāze, akmeņogles u.c.) optiskais stikls, televizori, luminiscējoši pulksteņi un ciparnīcas (tritijs), lidostu rentgenu sistēmas, dūmu detektori, celtniecības materiāli, ceļubūves materiāli, elektronu lampas, dienasgaismas lampu ieslēgšanas mehānismi, gāzes lukturu kvēltikliņi u.c.

Pārējie avoti, kas ietekmē sabiedrību, ir radioaktīvu materiālu pārvadāšana un atlikušās radioaktīvās nogulsnes pēc kodolieroču testēšanas un katastrofām piemēram, Černobiļas un Fukušimas.